KAISME dizains
  • Veikals
  • Piegāde
  • Stāsts
  • DIENASGRĀMATA
  • Noteikumi
  • Kontakti

Gads bez kafijas...

21. septembris, 2023 pl. 9:43, 2 komentāri
Jā, it kā jau neticami, bet tā tas ir - veselu gadu neesmu dzērusi kafiju. Kāpēc? Tie iemesli vairāki: pirmais - izvairos no ieradumiem, kuri kontrolē manu pašsajūtu (un kafija to dara ļoti - no rīta, jo pirmais, kas nepieciešams ir kafija, arī ap pusdienas laiku, arī pēcpusdienā, un reizēm pat pirms miega - un, ja nedabūju savu "devu" kļuvu nīgra), otrais - glavas sāpes, un interesanti, man šķita, ka ar kafiju tās ārstēju; trešais - tāda kā apātija, neskaidras domas, gurdums; ceturtais - jau gadiem cietu no anēmijas - dzelzs trūkumuma un nespējas to uzņemt - un kafija dzelzi patērē daudz. Un vēl jāpiebilst, ka mana kafija bija melna un rūgta, ar putotu augu pienu to dzēru tik svētku dienās. Un vēl - jau iepriekš reizēm kafijas nedzeršanu praktizēju, kādu nedēļu, "izņēmu" to no savas dienas kārtības, bet šoreiz, tas ir - tai dienā pirms gada nolēmu, ka mēģināšu ilgāk, sākšu ar mēnesi, un tad izvērtēšu - atsākšu, vai tomēr turpināšu, un toreiz arī izlasīju rakstu, kas lika man savas attiecības ar kafijas pieradumu uzlūkot ciešāk, te gabaliņš:


"Kafija var likt Tev justies absolūti uzvilktam un nemierīgam vai tieši pretēji- liek Tev justies vēl vairāk nogurušam. Daudzi šo nemaz nepamana, taču liela daļa cilvēku, dzerot kafiju, patiesībā jūtas vēl nogurušāki, kas.. neapzināti (vai apzināti) noved pie nākošās kafijas krūzes. Un tikai tad, kad kafijas dzeršana tiek pārtraukta, viņi apzinās, ka kafija patiesībā tikai laupa šo ikdienas enerģiju.''avots: www.topivesels.lv

Un jau toreiz, pavisam skaidri zināju, ka, ja sev kaut ko atņemu (es taču nesodu sevi - es rūpējos), man ir sev jādod kaut kas arī vietā. Un tā manā ikdienā ienāca cigoriņu kafija, kakao, daudz ingvera  un citas tējas, un matcha. Cigoriņus man vajadzēja iesākumā, jo šķiet alku pēc rūgtuma, tā pat arī kakao, šobrīd tos lietoju maz, reizēm kā desertu. Tējas dzeru daudz, to garšas un sastāvi mainās līdzi sezonām, un ingvers, kā piedeva, man joprojām ir ļoti mīļš. Matcha ir mans rīta dzēriens - es neēdu brokastis, pirmo maltīti ieturu ap 13.00, matcha ar sojas vai mandeļu pienu ir mans brīnišķīgais dienas sākums - pēc rīta skrējiena vai staipīšanās, aukstas dušas - perfekta, lai baidītu mirkli un jaunas dienas iesākumu (un tās labās lietas, kuras ir kafijā, kuras, protams, ir - ir arī matchā, bet matchā nav slikto), jā, un vēl - iesākoties rudenim, ik dienas izspiežu un izdzeru 0,5 -1 l svaigu ābolu, bumbieru sulu, reizēm pievienoju arī burkānus, bieti, ingveru un citas gardas lietas.

Kas ir mainījies pēc gada:

1) man nesāp vairs galva;

2) man ir ļoti salds miegs;

3) enerģija pietiek visai dienai, un tā līdzinās dejai, ne maratonam;

4) skaidras, asas domas;

5) mans dzelzs līmenis šobrīd asinīs ir perfekts (bet vēl - esmu atteikusies no glutēna jau 10 mēnešus, esmu droša, ka tas ir galvenais iemesls);

6) mana ikdiena ir krāsu un garšu bagāta, jā, iepriekš, katru savu "attelpas" brīdi veltīju kafijas baudīšanai, un, ja godīgi - tā garšo vienmēr tā pat, nu ok - skābāka, ne tik ļoti, biezāka, ūdeņaināka, stingrām putām, bez (lūdzu piedodiet kafijas eksperti), un es zinu to vilšanās dusmu, kad trāpi negaršīgā kafijas pauzē, un arī to, kad medī, bet nekādi nevari tikt pie tās lieliskās kafijas garšu buķetes, kuru baidīji kaut kad un kaut kur, bet citur to nekādi neatrod. Jā, bet bez kafijas, pat ceļošana ir koša, tik daudz iespēju izgaršot dažādas tējas - īpaši mīļa man jasmīnu zaļā, kura paties' arī smaržo pēc jasmīniem, un tā chai latte, kuru dzēru Aizputē, un macha ar bezglutēna auzu pienu lidostā pie Briselles, un tā Norvēģijā, ar skatu uz ostu, un vēl vakar baudīju matchu Kuldīgā, Celms maize, ar rīsu pienu - jā, bez kafijas šie mirkļi ir kļuvuši nozīmīgāki, un tā vairs nav dzīšanās pēc enerģijas, un noteiktas garšas, tas ir par "te un tagad", par mani, par to cik viss skaisti. Un šo rakstot, es smaidu, un paldies Tev, ka lasi! Lai mums brīnumskaista šī diena.


2 komentāri - Gads bez kafijas...

Laura - 21. septembris, 2023 pl. 11:35
Paldies! Es jau kādu laiku domāju par kafijas nozīmi manā ikdienā, paldies, ka dalies, vēl gan nedaudz baidos, vai vispār spēšu, bet varbūt man vajadzētu arī kādu laiciņu pamēģināt iztikt bez kafijas.
Renārs - 21. septembris, 2023 pl. 23:46
Hmmm, par kafiju nebiju aizdomājies...
Nebūtu slikti pamēģināt tēju kūri!
Paldies!

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Es vienkārši gribu Tev to uzrakstīt...
    29. dec. 2024
  • Par vētru, ceļu un saullēktu...
    11. nov. 2024
  • Joprojām Itālija...
    9. nov. 2024
  • Trešā diena... un laimīgs skurbums...
    7. nov. 2024
  • Otrā diena & mana KAISME...
    6. nov. 2024
  • Itālija... pirmā diena... vai arī - mazliet par plānu...
    5. nov. 2024
  • Sapnis vai Īstenība...
    4. nov. 2024

JAUNUMS...

Turpmāk, ik pa laiciņam publicēšu te stāstu - šī būs mana DIENASGRĀMATA, kurā ļaušu ieskatīties arī Tev...

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.